stāvēt uz ielas, smēķēt, protams, pulkstens četri rītā pirmdienā otrdienā nozīmes nav. sarkanas lūpas. nē, nu ko jūs, no vīna ne lūpkrāsas. lēni snieg, tā ka šķiet,ka pārslas nogurušas slinkā agresijā kūleņo lejup. domā sniegpārslām lejā patīk būt, pēdotām kļūt?
ņihuja.
luksoforā mirgo tikai dzeltenais, reklāmas stendā dejo striptīzu- nevienam neinteresē.
(visskaistākā vieta šonakt ir atmiņās. lašmaizītes un Tava smarža uz mana kakla)
kad piecelšos (ja aizmigšu) dzersim šampanieti, es atvēršu sasvīdušām rokām, smēķēsim virtuvē, nervozi kleposim. laimīgi vai skumji mēs paši nezināsim.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru