Anda Baklāne: "Ir tādas dzejas telpas, kas definē vientulību un bezcerību. Vientulības un becerības telpas nereti ir pelēkas, melnas un sasalušas, to personāži demonstratīvi puņķojas, lej asinis un aizvainoti draud padarīt galu."
Šis ir nepastarpināti par šo vietni, viennozīmīgi. Es smejos. Taisnība jau vien ir. Par to dzejas telpu tik ne.
pirmdiena, 2012. gada 16. aprīlis
ceturtdiena, 2012. gada 5. aprīlis
asinspārliešana
"Neizšautas patronas ir smagums,
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla.. "
Neizglāstīts maigums – tās ir sāpes,
Nenopļauta zāle – tā ir kūla.. "
Es biju vientuļš kā teksometrs svētdienas naktī
un apstājies pulkstenis, kurā paskatījies, kad rādīju pareizu laiku.
šķiet, ka esmu Sātanam dvēseli parādā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)