Nagu skrāpas, nenormālas ilgas, šķiet, ka skaņas manī pielīst, esmu slapja, uz ielas lietū, bez mērķa, drīzāk parkā, kas agrāk bija kapsēta vai ielā pilnā ar kastaņiem, un katram kastanim pa savam pīlādzim, esmu pīlādzis, sarkanā gaisma, bremzes pie līnijas, pēdējie vārdi pirms kāds mirst, neizteikta pasaka pie maza bērna gultas, tukšās vietas izkārtnēs, kam nokrituši burti, ritenis, kas bez spieķiem, cilvēku murrāšana, kas nemelo, kloķis pie izpletņa, kas iesprūst, esmu neizteikta un neizklausīta, pēdējais rekvizīts izrādē, aizkaru kroka, neveikla divrinde mīlas vēstulē, apspiesta žaga vai atrauga, dziesma par meiteni kafejnīcā, ēdienkarte, kuru uzrakstījis disleksiķis, iepirkumu saraksts, aprakstīta salvete uz bāra letes, vētra ūdensglāzē, kūstoša lāsteka, gatava kādam pārlauzt sprandu. Esmu izmisums.
Gribu būt Parīzē un pārmest matus pār plecu, ejot uz augstiem papēžiem un viltīgi smaidot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru